| SE | FI | LT | EE | EN | LV |
| Jâòa Ducena piemiòas fonds | / Citâti |
| |||||||
 | |||||||
|
Jâòa Ducena piemiòas fonds Ìertrûdes iela 123-9, Rîga, LV-1009 Latvija Reì. Nr. 40008166069 IBAN: LV28HABA0551029447258  martins.tarlaps@gmail.com |
Biogrâfisks româns par Zigfrîdu Anna Meierovicu (autors Ansis Gulbis)
37. nodaïa (1923. gada februâris)
... [349. lpp]
Patlaban viesojas Latvijas valsts metropolç angïu parlamentârieðu grupa. Pçc daudzâm daþâda rakstura apspriedçm Rîgas pilî notika slçgta sçde, kurâ piedalîjâs ìenerâlis Balodis, kaºa ministrs Ducens, daþi Saeimas deputâti un angïu parlamentârieði. Ðî sçde bij neoficiâla.
„Kâds bûtu Lielbritânijas viedoklis, ja mûsu tautâ nobriestu doma, ka mums nepiecieðama kâdas citas valsts ârçjâ aizsardzîba?” kaºa ministrs un Saeimas deputâts Ducens pacçla jautâjumu.
„Lielbritânijas dominiju pârvaldes robeþâs?” jautâja angïu delegâcijas vadonis.
„Ar parlamentu, kuºu izvçl tauta; ar valdîbu, kas atbildîga parlamentam; bet ar Lielbritânijas hegemoniju ârpolîtikâ,” Ducens paskaidroja.
„Ðî jautâjuma apsprieðana nav paredzçta mûsu programmâ. Atgriezuðies Londonâ, mçs to varam noskaidrot. Ja, mçs noskaidrosim, un nekavçsimies atbildçt.”
Kaºa ministrs Ducens nebija pilnvarots ne valdîbas, ne savas partijas uzdevumâ pacelt un vispâri kustinât ðo svarîgo polîtisko jautâjumu, kur Latvijas suverçnâ vara atradâs tautas rokâs un tauta, uz satversmes pamata, bija ievçlçjusi Saeimu, Saeima izvçlçjusi valsts prezidentu un valsts prezidents bija uzticçjis parlamenta vairâkumam sastâdît valdîbu. Visi ðie izpildoðâs varas orgâni bija likumîgi izvçlçti un darbojâs. Bet Ducens kâ virsnieks bija cînîjies pasaules kaºâ krievu armijâ, pieredzçjis visas tâs nejçdzîbas, kas ðo lielvalsti noveda pie sabrukuma un tagad sâka vçrot tos paðus simptomus, kas ârdîja un skaldîja sabiedrîbu un sâka graut saimnieciskos pamatus arî Latvijâ. – Ðîs nesaskaòas sâka jau izpausties kabineta sçdçs kreisâ novirziena likumu projektu izstrâdâðanâ. Latvija sociâlâ likumdoðanâ bija jau aizsteigusies prieksâ visâm lielâm kultûras tautâm, pievienojusies starptautiskiem lîgumiem par darba laika normçðanu, aizsardzîbu un inspekciju. Astoòstundu darba diena bija jau normçta, darba devçji ar darba òçmçjiem slçdza kolektîvus lîgumus, darbojâs slimo kases un daudz un daþâdas sabiedriskas organizâcijas, kuºu mçríis bija propagandçt saimnieciski kulturâlu labklâjîbu. Bet tad darba ministrs nâca ar likumprojektu par fabriku un laukstrâdnieku komitejâm, kas bija tikpat kâ rûpniecîbas iestâdes, un lauku saimniecîbas pârvçrst komûnâs. Tas uztrauca Ducenu.
Nesaskaòas valdîbas sastâvâ izpaudâs arvien skaïâk un J. Pauïuka darba kabinets pçc èetriem mçneðiem demisionçja.
...
[Sestais Ministru kabinets 27.01.1923. – 27.06.1923. Ministru prezidents un satiksmes ministrs Jânis Pauïuks]
(un tad atbilde 381. lpp, 1924. gada janvâris) ... „Mçs dzîvojam valstî un apstâkïos, kur nevaram bût droði, kas notiks pçc gada vai divi gadiem.” Ðâds uzskats bija ieperinâjies arî daudzu latvju pilsoòu smadzençs. Ðîs pilsonîbas priekðstâvji bija ievçlçti Saeimâ, un turçjâs vienrokus ar valsts noliedzçjiem galçjâ labâ un ekstrçmistiem kreisajâ spârnâ. Tâdçï arî notika neizbçgamais – mâkslîga valdîbas krîzes radîðana. Par to saèukstçjâs vispirms deputâti savâ starpâ. Þurnâlisti uzíçra daþas atseviðías frâzes un publicçja tâs presç. Sensaciju alkstoðâ sabiedrîba izpauda ðîz ziòas rautos un restorânos. Un Latgale, kas bija pieteikusi savu nabadzîbu jau gadu atpakaï, deklarçja to pa otram lâgam. Pagaidâm vçl priekðlikumu un vçlçjumos kârtîbâ. Tad notika fatâlais starpgadîjums ar virsniekiem un Saeimas deputâtiem vagonâ, ceïâ no Liepâjas uz Rîgu, kad virsnieki jautrâ gara stâvoklî izraidîja no kupejas augstâ nama locekïus. Saeima neapmierinâjâs ar kaºa ministra Ducena paskaidrojumiem un izteica valdîbai neuzticîbu. Tas notika tanî dienâ, kad Ducens saòçma no Londonas viòam personiski adresçtu vçstuli, sakarâ ar angïu parlamentârieðu neseno viesoðanos Latvijas metropolç, kas bija atbilde viòa, Ducena, uzstâdîtam jautâjumam par Latvijas pakïauðanos Lielbritânijas dominiju sfçrâ. Vçstulç bija formulçts angïu valdîbas viedoklis: pagaidâm Lielbritânija bûtu ar mieru sûtît savu virskomisaru marðala H. personâ. Viss pârçjais atkarâjoties no latvju tautas...
...
Lapas: